Международные Финансовые Институты 1030.

Международные Финансовые Институты



Latvijas Universitate
Ekonomikas un vadibas fakultate
Finansu instituts








Referatu tema:

Starptautiskas finansu institucijas struktura un to darbiba









Finansu menedzeri
2F3 kursa studenti
Antons Kreslins
St.apl. EkFm980261
EkFm980290
EkFm980323











Zinatniskais Vaditajs
Riga 2000

Saturs

Ievads
1. Starptautiskas finansu institucijas
2. Starptautiskas finansu instituciju struktura un sadarbiba ar Latviju
3. Starptautiska ekonomiska palidziba
3.1 Starptautiskas finansu un investiciju plusmas
4.Kur Latvijai nemt lidzeklus investiciju finansesanai
Literaturu un avotu saraksts.

citadu ricibu starptautiskas ekonomikas pasakumos. pie kuriem pieder starptautiskas investicijas. vispirms nepieciesams noskaidrot starptautiskas ekonomikas galvenas musdienu ievirzes un likumsakaribas.
Starptautiska ekonomika patlaban pardzivo kartejo destabilizacijas periodu, kuru amerikanu autori deve par proporciju krizi (crisis of proportions). Sim periodam raksturiga agrako ASV dominejoso poziciju augosa erozija, kas saistita ar Japanas, Vacijas un ta saucamo Klusa okeana piekrastes jauno industrializeto valstu nepieredzetu ekonomiskas varas un ietekmes kapumu.
Pasaules ekonomikas problemas ir atkarigas ari no vairakiem galvenajiem, savstarpeji saistitiem, agrak neparedzetiem un nevadamiem fenomeniem. Pirmais un vissmagakais ir tresas pasaules milzigo paradu problema. Si tendence iezimejas septindesmito gadu sakuma, un sis grupas valstu paradi jau parsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu starptautisko finansialo sistemu. Paradnieku valstis parada apkalposanai nepieciesamo augoso summu, rezultata so valstu dzives limenis kluvis zemaks neka pirms 25 gadiem. Sis fenomens noteikti Janem vera Latvija, pec iespejas ierobezojot nepardomatu arvalstu kreditu nemsanu un to pieaugumu.
Nakamais starptautiskas ekonomiskas situacijas fenomens ir katastrofali augosais ASV budzeta deficits, kas piecu gadu laika vairak ka divkarsojies, un procentu maksasana par siem paradiem sasniegusi budzeta izmaksu treso augstako vietu pec aizsardzibas un socialas nodrosinasanas izdevumiem.
Tresais fenomens ir ASV 400 miljardu USD arejais parads, kas veidojas no arvalstu investiciju parsvara Savienotajas Valstis par amerikanu investicijam arvalstis. Agrakas amerikanu ceribas uz pelnas piepludumu valsti no arvalstu investicijam sagrava ar 1985. gadu iestajusies augosa negativa arejas tirdzniecibas bilance.
Vienlaicigi ar to, ka ASV kluva par lielako pasaules paradnieku, Japana kluva par pasaules lielako kreditoru, aiz kuras ciesi seko Vacija. Bet Vacijas kreditoriem ir divas iespejas - vai nu izmantot pozitivas eksporta bilances summas pasai savas tautsaimniecibas attistibai un dzives standarta celsanai, vai ari ta var investet eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir tirdzniecibas disbilance. Jebkura gadijuma neviena no sim problemam nav atrisinama bez kompleksas starpnacionalas pieejas.
Nakamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu pareja uz briva tirgus ekonomiku, kas saistita ar lieliem izdevumiem un arvalstu investiciju piesaistisanu. Ta Vacijas apvienosanas un VDR integracija 1993. gada jau maksajusi Vacijai daudz lielakas summas neka planots. lidz ar to tika ieviesti jauni nodokli un devalveta vacu marka. Tas radija lielas problemas VFR ekonomikai.
Vacijas ekonomiska atkalapvienosana sakas ar Rietumvacijas markas ieviesanu Austrumvacija 1990. gada 2. julija. Formala Vacijas apvienosana notika tikai 1990. gada 3. oktobri. Tomer Austrumvacijas situacija tirgus ekonomikas ieviesana ir unikala un nav salidzinama ar citam postkomunisma valstim.
1990. gada Austrumvacijas neto kopprodukts (GDP) nokritas par 16%, bet 1991. gada jau par 30%. Tika izplatits mits par to. ka vainojams Austrumeiropas tirgus sabrukums. Patiesiba vispirms vainojams bija nevis tas. ka bija sabrucis tirgus. Pec Austrumvacijas produkcijas pieprasijums bija joprojam. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumvacijas tirgu pasmaju razotajus izkonkureja Rietumvacijas rupnieki ne tik daudz pec kvalitates raditajiem, ka tapec, ka Rietumvacijas produkcija bija letaka. Taja pasa laika, kad Austrumvacijas razosana un eksports cieta no faktiskas valutas revalvacijas, ka ari lielas algu pacelsanas. Cehoslovakija, Polija un Ungarija samera atri paplasinaja savus tirgus Rietumos, jo savlaicigi devalveja valutu.
Austrumvacu rupnieki uz to nekadi nereageja. Rupniecibas vadiba vispar "neeksisteja", jo rupnieciba piedereja valstij un to parvaldija Rietumvacijas izveidota privatizacijas agentura "Treuhand-Anstalt"", kuras uzdevums bija privatizet, nevis racionali vadit rupniecibu.
So macibu Latvijai butu lieti nemt vera, jo ari pie mums vairaki minetie elementi sakrita. Ne Godmana, ne Birkava valdibas laika valsts rupnieciba efektivi vadita netika, nekada rupniecibas atveselosanas programma netika izveidota, bet Birkava valdiba vispar atteicas veidot rupniecibas programmu. pazinojot, ka ar rupniecibu visu automatiski izkartosot tirgus mehanismi.
Turpmako divu gadu laika Austrumvacija iestajas zinama ekonomiska atveselosanas ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gada un gaidamo pieaugumu ap 5% 1994. gada. Investiciju koeficients (rate of investment) bija loti augsts - 50%, tacu bija gaidama ta samazinasanas lidz 40%. Vislielakais pieaugums bija verojams tiesi to precu razosana, kas tiek izmantotas investicijas (investment goods), piemeram, metala konstrukcijas celtniecibai.
Loti interesanta ir ari Kinas pieredze. Lidz 1500. gadam Kina bija pasaules visattistitaka civilizacija. Pec tam to apsteidza Eiropa. Tacu
kops 1978. gada, Kina pasaulei demonstrejusi unikalus attistibas tempus, kad valsts bruto nacionalais produkts pieaudzis videji par 9% gada. Lidz ar to var piepildities prognoze, ka 2002. gada Kinas ekonomika parsniegs 1978. gada limeni 8 reizes, sasniedzot Japanas. Taivanas un Dienvidkorejas labakos pieauguma raditajus labakajos gados. Jau patlaban Kina ir pasaules tresa - ceturta lielaka ekonomika. Tapec amerikanu ekonomisti nakusi pie sledziena, ka ASV ekonomika nebus konkuretspejiga pasaule, ja ta nebus konkuretspejiga Kina.
Kops si gadsimta sesdesmitajiem gadiem par galveno attistito valstu tautsaimniecibas ievirzi kluvusi ekonomikas internacionalizacija. Ari visa divdesmita gadsimta laika verojama izteikta politiskas un ekonomiskas integracijas tendence. kas ipasi specigi izpauzas Eiropa. Sakumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas ligumu par Eiropas Ekonomiskas savienibas (European Economic Community) izveidosanu. kad saka pakapeniski iedibinat kapitala, precu un darbaspeka brivas parvietosanas principu dalibvalstu vidu.
Kapitala parvietosanas briv