Bezdarbs7940.

Bezdarbs

			Ventspils augstskolas


    P?rvald?bas noda?as

    II P3.1 studenta ?irta Po?ikova
    refer?ts makroekonomok?



                                  BEZDARBS


      Saska??  ar  starptautisk?s  darba  organiz?cijas  standartiem  valsts
iedz?vot?ji tiek iedal?ti  ekonomiski akt?vajos un  ekonomiski  neakt?vajos.
Ekonomiski  akt?vie  iedz?vot?ji  ir  abu  dzimumu  personas,  kas  p?rskata
period? pied?v? savu  darbu  materi?lo  v?rt?bu  ra?o?anai  vai  pakalpojumu
snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos  iedz?vot?jus,  t?  ar?
personas,  kas  dien  armij?.  Ekonomiski  akt?vie  iedz?vot?ji  sast?v   no
nodarbin?tajiem  un  nestr?d?jo?ajiem  iedz?vot?jiem.  Ekonomiski  neakt?vie
iedz?vot?ji  ir  abu  dzimumu  personas  neatkar?gi  no  vecuma,   ieskaitot
personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne  pie
nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem  (m?jsaimnieces,
nestr?d?jo?ie  inval?di,  m?c?bu  un  citu  iest??u  audz?k?i  un   studenti
darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu,  nestr?d?jo?ie  pension?ri
u.c.).
      Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst  sabiedriskaj?
sektor?  (valsts  iest?d?s  un  uz??mumos,  sabiedriskaj?s  un  reli?iskaj?s
organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar  valsts  kapit?la  da?u
50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar  valsts  kapit?la
da?u l?dz 50%, visu veidu  uz??m?jsabiedr?b?s  bez  valsts  kapit?la  da?as,
indvidu?lajos   uz??mumos,    ar?   zemnieku   saimniec?b?s,   piem?jas   un
personiskaj?s  pal?gsaimniec?b?s,  indvidu?laj?  darb?)   nodarbin?tie.   To
skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s,  bet
nestr?d? algotu  darbu.  Tautsaimniec?b?  nodarbin?to  iedz?vot?ju  vid?jais
skaits  tiek  apr??in?ts,  pamatojoties  uz  darbasp?ka  izlases  apsekojuma
rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u  nozaru  statistikas
inform?ciju.
      Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst
darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata  period?  bija  bez  darba,  akt?vi
mekl?ja  darbu  un  bija  gatavas  nekav?joties  s?kt  str?d?t.  Saska??  ar
Latvijas Republikas likumu “Par nodarbin?t?bu” par  bezdearbnieku  atz?stams
darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas  Republikas  pilsonis  vai  ?rvalstnieks
(bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram  pas?
ir iedz?vot?ju re?istra atz?me  ar  personas  kodu,  ir  darbsp?jas  vecum?,
kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba  algas  apm?r?,  kur?  neveic
uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts  dienest?
p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?.  Starp?bu
starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido  re?istr?tie  nestr?d?jo?ie,
kuri  nav  ieguvu?i  bezdarbnieka  statusu  vai  kuri   gaida   l?mumu   par
bezdarbnieka statusa pie??ir?anu.
      Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast  ilg?k
nek? 12 m?ne?us.
      Bezdarba  l?menis  –  nodarbin?t?bas  valsts  dienest?  re?istr?to  un
bezdarbnieka  statusu  ieguvu?o  ?patsvars  ekonomiski  akt?vo   iedz?vot?ju
kopskait?, procentos.
      Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai  nu  bija
vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur  nestr?d?ja  un
nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi  mekl?ja  darbu  un  t?  atra?anas
gadijum? bija gatavas str?d?t.
      Kad  nacion?lais  ien?kums  main?s,  main?s  ar?  nodarbin?t?bas   uun
bezdarba  l?menis.  Kop?  otr?  pasaules  kara   beig?m   bezdarba   l?menis
paaugstin?s.
      Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos
no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un  ir  sp?j?ga  str?d?t,
bet nav sp?j?ga atrast  darbu,  tiek  uzskat?ta  par  bezdarbnieku.  Bet  ne
vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir  ar?  bezdarbnieki.  Piem?ram,  br?vpr?t?gu
bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski  raksturot.  Vi??  visp?r  vai
ierobe?ot? laika posm? nav darba  sp?ju  pied?v?t?js  darbasp?ka  tirg?.  ??
iemesla d?? “br?vpr?t?gie” izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri  var?tu  k??t
par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas  ieskait?mi  akt?vaj?  darba  armij?.
Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur  b?tu  vien?gi  uz??m?ji.  Visur  ir
darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji  un  algotie  darbinieki.  P?d?jo  ir
krietni vair?k.
      Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v??
     1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus
        audzin?t ?imen?.
     2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t.
     3.  Rantj?,  cilv?ki,  kas  nekur  nestr?d?,  neveic   ar?   p?rvaldes
        funkcijas,  bet  it  labi  p?rtiek  no  noguld?jumu  un  par?dz?mju
        procentiem, v?rtspap?ru dividend?m.
     4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
     5. Profesion?las m???k?s vai m???kie.
     6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai  savu  kvalifik?ciju,
        bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
     7. Hroniski alkoholi?i,  narkom?ni,  ubagi,  visi  tie,  ko  d?v?  par
        “skrandu prolet?rie?iem”, kas princip? nev?las str?d?t un  pied?v?t
        savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un  sept?t?  grupa  da?k?rt
        sapl?st.
      Bezdarba tipi.
      Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var  sagrup?t  p?c  cilv?ka
person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c  vecuma,  dzimuma,  ieg?t?s  izgl?t?bas
vai etnisk?s grupas. Bezdarbu  var  ar?  apr??in?t  ?emot  v?r?  ?eogr?fisko
izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem,  k?p?c
ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona  ir
bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un  sagrup?t
?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem.
      Cikliskais bezdarbs
      Cikliskais bezdarbs ir tad  kad  re?lais  GDP  ir  zem  potenci?  GDP.
Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu  starb  nodarbin?taj?m  person?m  un
personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie  potenci?l?s  izlaides.
Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu  daudzums  ir  vien?ds
ar  bezdarbnieku  skaitu.  ?aj?  situ?ciju,   viss   eso?ais   bezdarbs   ir
struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis  ir  t?ds,  kad  re?lais
GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP.
      Cilv?ki, kas ir  cikliski  bezdarbnieki,  grib  str?d?t  pie  eso?aj?m
alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu.
      Frikcion?lais bezdarbs.
      Noz?m?gs  avots  frikcion?lajam  bezdarbam  ir  jaunie  cilv?ki,  kuri
piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir  cilv?ki,  kuri
atst?j  darbu.  Da?i  darbu  atst?j,  jo  vi?i  ir  neapmierin?ti  ar  darba
apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu  tam  iemesls,  vi?iem  ir