Äîáàâèòü ðàáîòó

Ïðîâåðèòü óíèêàëüíîñòü ðàáîòû

Bezdarbs7940.
Bezdarbs Ventspils augstskolas


P?rvald?bas noda?as

II P3.1 studenta ?irta Po?ikova
refer?ts makroekonomok?



BEZDARBS


Saska?? ar starptautisk?s darba organiz?cijas standartiem valsts
iedz?vot?ji tiek iedal?ti ekonomiski akt?vajos un ekonomiski neakt?vajos.
Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas, kas p?rskata
period? pied?v? savu darbu materi?lo v?rt?bu ra?o?anai vai pakalpojumu
snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos iedz?vot?jus, t? ar?
personas, kas dien armij?. Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji sast?v no
nodarbin?tajiem un nestr?d?jo?ajiem iedz?vot?jiem. Ekonomiski neakt?vie
iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas neatkar?gi no vecuma, ieskaitot
personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne pie
nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem (m?jsaimnieces,
nestr?d?jo?ie inval?di, m?c?bu un citu iest??u audz?k?i un studenti
darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu, nestr?d?jo?ie pension?ri
u.c.).
Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst sabiedriskaj?
sektor? (valsts iest?d?s un uz??mumos, sabiedriskaj?s un reli?iskaj?s
organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la da?u
50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la
da?u l?dz 50%, visu veidu uz??m?jsabiedr?b?s bez valsts kapit?la da?as,
indvidu?lajos uz??mumos, ar? zemnieku saimniec?b?s, piem?jas un
personiskaj?s pal?gsaimniec?b?s, indvidu?laj? darb?) nodarbin?tie. To
skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s, bet
nestr?d? algotu darbu. Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju vid?jais
skaits tiek apr??in?ts, pamatojoties uz darbasp?ka izlases apsekojuma
rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u nozaru statistikas
inform?ciju.
Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst
darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata period? bija bez darba, akt?vi
mekl?ja darbu un bija gatavas nekav?joties s?kt str?d?t. Saska?? ar
Latvijas Republikas likumu “Par nodarbin?t?bu” par bezdearbnieku atz?stams
darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas Republikas pilsonis vai ?rvalstnieks
(bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram pas?
ir iedz?vot?ju re?istra atz?me ar personas kodu, ir darbsp?jas vecum?,
kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba algas apm?r?, kur? neveic
uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts dienest?
p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?. Starp?bu
starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido re?istr?tie nestr?d?jo?ie,
kuri nav ieguvu?i bezdarbnieka statusu vai kuri gaida l?mumu par
bezdarbnieka statusa pie??ir?anu.
Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilg?k
nek? 12 m?ne?us.
Bezdarba l?menis – nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to un
bezdarbnieka statusu ieguvu?o ?patsvars ekonomiski akt?vo iedz?vot?ju
kopskait?, procentos.
Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai nu bija
vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur nestr?d?ja un
nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi mekl?ja darbu un t? atra?anas
gadijum? bija gatavas str?d?t.
Kad nacion?lais ien?kums main?s, main?s ar? nodarbin?t?bas uun
bezdarba l?menis. Kop? otr? pasaules kara beig?m bezdarba l?menis
paaugstin?s.
Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos
no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un ir sp?j?ga str?d?t,
bet nav sp?j?ga atrast darbu, tiek uzskat?ta par bezdarbnieku. Bet ne
vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir ar? bezdarbnieki. Piem?ram, br?vpr?t?gu
bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai
ierobe?ot? laika posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. ??
iemesla d?? “br?vpr?t?gie” izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri var?tu k??t
par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.
Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur b?tu vien?gi uz??m?ji. Visur ir
darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji un algotie darbinieki. P?d?jo ir
krietni vair?k.
Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v??
1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus
audzin?t ?imen?.
2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t.
3. Rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes
funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju
procentiem, v?rtspap?ru dividend?m.
4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
5. Profesion?las m???k?s vai m???kie.
6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai savu kvalifik?ciju,
bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
7. Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, ko d?v? par
“skrandu prolet?rie?iem”, kas princip? nev?las str?d?t un pied?v?t
savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un sept?t? grupa da?k?rt
sapl?st.
Bezdarba tipi.
Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var sagrup?t p?c cilv?ka
person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c vecuma, dzimuma, ieg?t?s izgl?t?bas
vai etnisk?s grupas. Bezdarbu var ar? apr??in?t ?emot v?r? ?eogr?fisko
izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem, k?p?c
ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona ir
bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un sagrup?t
?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem.
Cikliskais bezdarbs
Cikliskais bezdarbs ir tad kad re?lais GDP ir zem potenci? GDP.
Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu starb nodarbin?taj?m person?m un
personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie potenci?l?s izlaides.
Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu daudzums ir vien?ds
ar bezdarbnieku skaitu. ?aj? situ?ciju, viss eso?ais bezdarbs ir
struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis ir t?ds, kad re?lais
GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP.
Cilv?ki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib str?d?t pie eso?aj?m
alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu.
Frikcion?lais bezdarbs.
Noz?m?gs avots frikcion?lajam bezdarbam ir jaunie cilv?ki, kuri
piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir cilv?ki, kuri
atst?j darbu. Da?i darbu atst?j, jo vi?i ir neapmierin?ti ar darba
apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu tam iemesls, vi?iem ir

Ñêà÷àòü ðåôåðàò